13. jūnijā, Saeimas namā biju uzaicināts piedalīties Kultūras ministrijas rīkotajā diskusijā par gaidāmajiem Latvijas simtgades svētkiem 2018. gadā. Bija galvenā daļa, kurā runāja Saeimas priekšsēd., citi viesi un arī Kultūras ministre Dace Melbārde, kas, starpcitu, ir bijusi viena no "RSD krustmātēm". Bija trīs atsevišķas paneļdiskusijas - kultūras darbinieku diskusija, uzņēmēju iesaistīšanas diskusija un jauniešu iesaistīšanas diskusija. Tā kā organizatori izdomāja, ka jaunietim arī ir jāpiedalās pēdējā no minētajām, biju viens no runātājiem, pārstāvot Rīgas Skolēnu domi.

 13. jūnijā, Saeimas namā biju uzaicināts piedalīties Kultūras ministrijas rīkotajā diskusijā par gaidāmajiem Latvijas simtgades svētkiem 2018. gadā. Bija galvenā daļa, kurā runāja Saeimas priekšsēd., citi viesi un arī Kultūras ministre Dace Melbārde, kas, starpcitu, ir bijusi viena no "RSD krustmātēm". Bija trīs atsevišķas paneļdiskusijas - kultūras darbinieku diskusija, uzņēmēju iesaistīšanas diskusija un jauniešu iesaistīšanas diskusija. Tā kā organizatori izdomāja, ka jaunietim arī ir jāpiedalās pēdējā no minētajām, biju viens no runātājiem, pārstāvot Rīgas Skolēnu domi.

Varēja just konkrēta politiskā spēka piegaršu šim visam, bet tas ir skaidrs, kāpēc. Esot pie galda starp politiķiem, jauniešu aktīvistiem Raimondu Elbakjanu no Ghetto Games un Ilonu Bičevsku no biedrības "Avantis", tika apskatītas dažas tēmas, kurās katrs mēģināja nu ko pateikt, ierosināt.

Jautājumi pamatā svārstījās no tā, kādā situācijā pašlaik ir Latvijas jaunietis; kādi resursi mums ir; kas jādara, lai Latvijas jaunietis vienmēr atgrieztos Latvijā un galu galā, ko darīt jaunietim Latvijas simtgades svinībās?

Viss jau liekas skaisti un burvīgi, varbūt tikai pieaugušajiem, tāpēc es, kā jaunietis būdams, centos pavērt acis uz reālo situāciju. Stāstīju, ka, lai sasniegtu labu rezultātu, jāpanāk jauniešu sadarbība. Jaunietis sekos jaunietim, nevis politiķim, kas stāstīs kārtējo demagoģiju par jauniešu politiku. Kad nonācām pie resursiem, idejas bija kā pilis, bet dažreiz aprobežotas - sarunas par naudu, tās piešķiršanu projektiem, piemēram, kā politiķu vidū daudzinātais projekts "Jauniešu Saeima", kurai neveltīju tos labākos vārdus, sakot, ka politiķiem jāapdomā sava attieksme pret šāda veida jauniešu iniciatīvām, jo konkrētais pasākums izskatās pēc mākslīga veidojuma bez atbalss un rīcības.

Esmu pārliecināts, ka politiķi bija gaidījuši sapņainu jaunieti, bet tad atkal atnāku es.
Mans īsais viedoklis arī publicēts medijos, radio, bet diemžēl interesantākā daļa netika ierakstīta.

Tajā daļā, ierosināju politiķus apdomāt kā likt jauniešiem sajusties kā vērtībai Latvijā, radot sajūtu, ka viņi var ko mainīt savā apkaimē, pilsētā un valstī. Ņemt vērā faktu, ka jaunieši paliek aizvien neaktīvāki, konkrēti, ja ir runa par naudas piesaisti projektiem, tad reti kurš jaunietis pastrādās un pacīnīsies par to. Pieradums? Un vai prioritāte nevajadzētu būt etniskā jautājuma atrisināšana? Cik vēl ilgi latviešu un krievu jaunieši strīdēsies par savu vecāku nesaskaņām? Krievvalodīgam jaunietim arī būtu jāsvin šie svētki.

Starp diskusijas vērotājiem arī bija jaunieši, kas izteica savu viedokli, un arī Liepājas Raiņa 6. vidusskolas direktors, kurš RSD pasniedza workshopu Liepājā un arī atcerās par mums, priecājoties, ka RSD viedoklis ik pa laikam rezonē.

 

Redzēsim, kas no diskusijām būs paņemts. Ja vispār tiks paņemts... bet tā kā ir plānoti vairāki pasākumi, kuros labprāt piedalītos un iesaistītu citus, izskatās kaut cik cerīgi.

Varbūt būs pieejams viss ieraksts, bet papildus info un raksts medijos - 

http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/22309-saeimas-priekssedetaja-latvijas-simtgadei-ir-jaklust-par-tiltu-kas-saista-valstiskuma-pagatni-tagadn

http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/pretii-latvijas-simtgadei-ar-ticiibu-savai-valstij-un-atbildiibu.a88548/

Kārlis U.

Rīgas Skolēnu domes eksprezidents

http://twitter.com/KaarlisUp